Svētdienas rīta agrumā sievietes, paņēmušas līdzi sagatavotās ziedes, devās uz Jēzus kapu, bet tur viņas ieraudzīja, ka milzīgais akmens no kapa ieejas novelts. Viņas iegāja iekšā, bet Kunga Jēzus ķermenis tur nebija atrodams. Apmulsušas, domājot kas gan varētu būt noticis, viņas nezināja, ko iesākt, kad piepeši viņām blakus parādījās divi vīri spoži mirdzošās drēbēs. Baiļu pārņemtas, sievietes nometās ceļos ar seju pie zemes. "Kāpēc jūs meklējat dzīvo mirušo kapā? - viņi vaicāja. Viņa šeit nav; Viņš no nāves ir uzcēlies un atgriezies dzīvē. Vai neatceraties, ko viņš jums teica, kad bija Galilejā, ka viņu nodos ļaunu cilvēku varā, sitīs krustā, bet trešajā dienā viņš celsies augšā?" Tad tās atcerējās viņa vārdus un steidzās atpakaļ, lai par visu notikušo pavēstītu Jēzus vienpadsmit mācekļiem un visiem pārējiem. Šo sieviešu vidū, kas apustuļiem par visu notikušo stāstīja, bija arī Marija Magdalēna, Joanna un Jēkaba māte Marija. Taču mācekļiem šis stāsts izklausījās prātam neaptverams un viņi tām neticēja. Tomēr Pēteris cēlās un skrēja uz kapu pārliecināties. Saliecies viņš ieskatījās kapā un redzēja vien tukšu līķauta strēmeļu tinumu un viņš devās prom prātojot, kas gan varāja būt noticis.
/ Lūka 24:1-12 vpvb
/ Lūka 24:1-12 vpvb
No comments:
Post a Comment