Vārds pa Vārdam
VISI IZSLĀPUŠIE, NĀCIET PIE ŪDENS! KĀPĒC TĒRĒT NAUDU PAR TO, KAS NEAPMIERINA? NĀCIET PIE MANIS, UZKLAUSIET MANUS VĀRDUS, TAD ATSPIRGS JŪSU DVĒSELE! /Jes.55:1-3
Thursday, May 21, 2020
Tevis austs un adīts
Jošua Matīss Ilsters
13Tu radīji katru manu vissīkāko daļiņu, mani apsedzis saadīji mātes klēpī. 14Es Tevi slavēju, ka esmu tik uzmanīgi un brīnišķīgi radīts; Tavi darbi ir apbrīnojami, es to zinu sirds dziļumos. 15Pilnīgā noslēgtībā no ārpasaules, Tu vēroji kā veidojās mani kauli, kā es tiku austs dzemdes tumsā. 16Tavas acis redzēja manu vēl nepilnīgo matēriju un visas manas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, joprojām tiekot ieskicētas, kad to vēl nebija nevienas. 17 Cik dārgi man ir apzināties, ak Dievs, ka Tu ik brīdi par mani domā! 18 Es Tavas domas pat nevaru saskaitīt, tās ir vairāk kā smiltis jūrmalā un kad no rīta uzmostos, es arvien esmu pie Tevis. /Psalms 139:13-18 vpvb
Monday, February 03, 2014
Īstā Gaisma
Viņā ir mūžīgā dzīvība un šī dzīvība sniedz Gaismu visai cilvēcei. Viņa dzīve ir Gaisma, kas spīd cauri tumsībai un tumsība to nespēj izdzēst.
Dievs sūtīja Jāni (Kristītāju) kā liecinieku tam, ka Jēzus Kristus ir patiesā Gaisma.
Jānis nebija gaisma, bet nāca lai par to liecinātu un uz to norādītu.
Un tad nāca Viņš - īstā Dzīvības Gaisma, kas spīd pār visu cilvēci, - pār ikvienu, kas ienāk šajā pasaulē.
Jāņa ev. 1: 4-9 (vpvb)
Monday, November 12, 2012
Thursday, October 27, 2011
Tēva Mīlestība jeb Dieva Smaids
Lai Kungs Tevi svētī un sargā (rūpējas par Tevi)
Lai Kungs raugās uz Tevi ar smaidu un žēlastības pilns pret Tevi
Lai Kungs parāda Tev savu labvēlību un dod Tev savu mieru.
4. Mozus 6: 24 - 26 vpvb
Dieva Smaids (atklājumi un pārdomas šīs Rakstu vietas gaismā)
Sirds nenoveco
Kaut arī mūsu ārējais, redzamais veidols nolietojas un iznīkst, tomēr iekšējais, kurā Dievs rada jaunu dzīvību, ar katru dienu jo vairāk atjaunojas. Mūsu bēdas ir īsas un vieglas salīdzinot ar to neizsakāmi lielo mūžīgo un pastāvīgo godību. Ir tik daudz vairāk pār to, ko ar acīm varam saskatīt. Lietas, ko redzam tagad, nāk un iet, bet mūsu acīm apslēptais pastāv mūžīgi.
2. Korintiešiem 4: 13 - 18 vpvb
Monday, October 17, 2011
Mīlestība
1. Korintiešiem 13. nodaļa
1Ja man būtu tādas spējas, ka es bez mācīšanās varētu runāt svešvalodās un es būtu spējīgs runāt visās cilvēku vai pat eņģeļu valodās, bet manī nebūtu mīlestības uz cilvēkiem, es būtu kā „tukša muca, kas tālu skan”
2Ja man būtu spējas sludināt Dieva Vārdu Dieva spēkā un es zinātu visu par to, kas notiks nākotnē, zinātu visu par visu, bet man nebūtu cilvēkmīlestības, ko gan tas dotu? Un ja man būtu tāda ticība, ka es varētu kalnus izkustināt, es būtu „plika graša vērts” bez mīlestības. 3Ja es visu savu mantu izdalītu trūkumcietējiem un ja mani dzīvu sadedzinātu par to, ka es sludinu Kristus mācību, bet es nemīlētu līdzcilvēkus, tam visam nebūtu nekādas vērtības.
4 Mīlestība ir pacietīga un laipna. Tā nav skaudīga vai iedomīga vai lepna.
5 Mīlestība nav nepieklājīga vai savtīga vai ātri aizkaitināma. Mīlestība nepiemin pāri nodarījumus.
6 Mīlestība ir nelaimīga par netaisnību, bet līksmo, kad taisnība uzvar.
7 Mīlestība nekad nepadodas; un tās ticība, cerība un pacietība nekad nezūd.
(Ja tu kādu mīli, tu būsi viņam uzticīgs, lai ko tas arī maksātu. Tu vienmēr viņam ticēsi, vienmēr gaidīsi no viņa vislabāko un vienmēr „stāvēsi un kritīsi” par viņu, viņu aizstāvot.)
8 Visi Dieva doti talanti un spējas reiz izbeigsies, bet mīlestība pastāvēs mūžīgi.
Mēs varam jūsmot par iedvesmojošu sludināšanu, bet tā ir īslaicīga. Varam runāt nezināmās valodās, bet arī tās mitēsies. Varam zināt un izprast daudzas lietas, bet arī zināšanām ir sava robeža.
9 Mēs zinām tikai daļu patiesības, un tas, ko mēs stāstām par Dievu vienmēr ir nepilnīgi.
10 Bet, kad ieradīsies Pilnība, mūsu nepilnība pagaisīs. 11 Tas ir kā: kad biju mazs bērns, es runāju, domāju un spriedu kā bērns. Bet kad es izaugu, manas domas izauga līdz ar mani un tagad es visu bērnišķīgo esmu atmetis. 12 Tāpat tas ir ar to, ko mēs redzam un saprotam tagad. Mums nav vēl īstas skaidrības. Mēs it kā maldāmies miglā, cenšoties tajā kaut ko saskatīt. Bet nav vairs "aiz kalniem", kad migla izklīdīs un mēs ieraudzīsim Viņu vaigu vaigā. Viss, ko es zinu tagad ir neskaidrs, kā aizplīvurots, bet tad es visu redzēšu skaidri, tikpat skaidri kā Dievs redz mūs tagad, pazīstot Viņu tieši tāpat, kā Viņš pazīst mūs tagad. 13 Bet līdz tam – līdz šai pilnībai, mums ir trīs lietas darāmas, kas mūs vadīs pretim šim mērķim: stipra ticība un paļaušanās uz Dievu; pastāvīga un nelokāma cerība; bagātīga un devīga mīlestība. Bet dižākā un vislabākā no tām ir mīlestība.
1Ja man būtu tādas spējas, ka es bez mācīšanās varētu runāt svešvalodās un es būtu spējīgs runāt visās cilvēku vai pat eņģeļu valodās, bet manī nebūtu mīlestības uz cilvēkiem, es būtu kā „tukša muca, kas tālu skan”
2Ja man būtu spējas sludināt Dieva Vārdu Dieva spēkā un es zinātu visu par to, kas notiks nākotnē, zinātu visu par visu, bet man nebūtu cilvēkmīlestības, ko gan tas dotu? Un ja man būtu tāda ticība, ka es varētu kalnus izkustināt, es būtu „plika graša vērts” bez mīlestības. 3Ja es visu savu mantu izdalītu trūkumcietējiem un ja mani dzīvu sadedzinātu par to, ka es sludinu Kristus mācību, bet es nemīlētu līdzcilvēkus, tam visam nebūtu nekādas vērtības.
4 Mīlestība ir pacietīga un laipna. Tā nav skaudīga vai iedomīga vai lepna.
5 Mīlestība nav nepieklājīga vai savtīga vai ātri aizkaitināma. Mīlestība nepiemin pāri nodarījumus.
6 Mīlestība ir nelaimīga par netaisnību, bet līksmo, kad taisnība uzvar.
7 Mīlestība nekad nepadodas; un tās ticība, cerība un pacietība nekad nezūd.
(Ja tu kādu mīli, tu būsi viņam uzticīgs, lai ko tas arī maksātu. Tu vienmēr viņam ticēsi, vienmēr gaidīsi no viņa vislabāko un vienmēr „stāvēsi un kritīsi” par viņu, viņu aizstāvot.)
8 Visi Dieva doti talanti un spējas reiz izbeigsies, bet mīlestība pastāvēs mūžīgi.
Mēs varam jūsmot par iedvesmojošu sludināšanu, bet tā ir īslaicīga. Varam runāt nezināmās valodās, bet arī tās mitēsies. Varam zināt un izprast daudzas lietas, bet arī zināšanām ir sava robeža.
9 Mēs zinām tikai daļu patiesības, un tas, ko mēs stāstām par Dievu vienmēr ir nepilnīgi.
10 Bet, kad ieradīsies Pilnība, mūsu nepilnība pagaisīs. 11 Tas ir kā: kad biju mazs bērns, es runāju, domāju un spriedu kā bērns. Bet kad es izaugu, manas domas izauga līdz ar mani un tagad es visu bērnišķīgo esmu atmetis. 12 Tāpat tas ir ar to, ko mēs redzam un saprotam tagad. Mums nav vēl īstas skaidrības. Mēs it kā maldāmies miglā, cenšoties tajā kaut ko saskatīt. Bet nav vairs "aiz kalniem", kad migla izklīdīs un mēs ieraudzīsim Viņu vaigu vaigā. Viss, ko es zinu tagad ir neskaidrs, kā aizplīvurots, bet tad es visu redzēšu skaidri, tikpat skaidri kā Dievs redz mūs tagad, pazīstot Viņu tieši tāpat, kā Viņš pazīst mūs tagad. 13 Bet līdz tam – līdz šai pilnībai, mums ir trīs lietas darāmas, kas mūs vadīs pretim šim mērķim: stipra ticība un paļaušanās uz Dievu; pastāvīga un nelokāma cerība; bagātīga un devīga mīlestība. Bet dižākā un vislabākā no tām ir mīlestība.
Thursday, January 06, 2011
Lai tumsā spīd Gaisma
Dievs, kas sacījis "Lai tumsā spīd gaisma!", ir tas pats Dievs, kas apgaismojis mūsu sirdis, dodot mums saprašanu par Dieva godības spožumu, kas spīd Jēzus Kristus sejā.
/ 2. Korintiešiem 4:6 - vpvb
Tuesday, March 25, 2008
Īstais Templis
Subscribe to:
Posts (Atom)